16/03/2019

IZRĀDE "REZONANSE. TRĪS"

  • tris-dienas-ar-ansi-rutentalu_1

2019. gada 20. martā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Teātra mājā Zirgu Pasts risināsies Ansim Rūtentālam veltīts notikums “Rezonanse. Trīs”, kas ievadīs Anša Rūtentāla 70. jubilejas gada atzīmēšanu. Plkst. 18:30 tiks atklāta fotogrāfa Laimoņa Stīpnieka izstāde, bet plkst. 19:00 pirmizrādi piedzīvos horeogrāfu Ivara Broniča, Ramonas Galkinas un Ilzes Zīriņas laikmetīgās dejas izrādes, kas tapušas, iedvesmojoties no trīs Anša Rūtentāla Kustību teātra izrādēm. Izrādēs piedalīlies LKA studiju programmas Laikmetīgās dejas mākslas studenti (Īpašs paldies par atsaucību idejai kursa vadītājai profesorei Olgai Žitluhinai un docentei Ramonai Galkinai.) Izrāde un izstāde ir Anša Rūtentāla Kustību teātra un LKA kopprojekts. Notikumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Izrādes tapušas dialogā ar trim Anša Rūtentāla kompozīcijām – “Ilūzijas” (1994), “Pārdomas” (1984) un “Epifānija” (1980).

LKA docente horeogrāfe Ramona Galkina veido izrādi ar nosaukumu “(Ž)Alūzijas”, atsaucoties uz savulaik slaveno Rūtentāla kompozīciju “Ilūzijas” (1994) ar britu komponista Gevina Braiarsa mūziku. Viņa teic, ka metaforiski skatās uz šo izrādi kā caur puspievērtām žalūzijām, apzinoties, cik klātesošs, taču vienlaikus arī nemanāms un neuzbāzīgs ir Anša devums. Pielietojot valodas un literatūras kontekstā zināmo alūzijas jēdzienu kā metodi ķermeņa un kustību valodas sfērā, Ramona kopā ar jaunajiem dejotājiem strādā ar asociācijām, tulko viens otra kustības un meklē atspulgus un atspīdumus.

Anša Rūtentāla izrāde “Pārdomas” iedvesmojusi horeogrāfu Ivaru Broniču pētīt ne tikai pašu izrādi, kuras videoieraksts ir saglabājies, bet arī tās tapšanas procesu caur atmiņām, pierakstiem, intervijām. Toreiz izrādē spēcīgi savienojās amerikāņu mūziķes Meriditas Monkas kompozīcija “Dolmen Music” un spāņu dzejnieka Federiko Garsijas Lorkas lugas “Bernardas Albas māja” motīvi. Šodien jaunie un topošie mākslinieki dejas valodā runās par sevis kā indivīda interpretāciju un attiecībām katram ar savu pelēko masu – izrādē “ahaw”.

Horeogrāfe Ilze Zīriņa veido dejas izrādi “Vai Pjero ir miris?” kā rezonansi Anša Rūtentāla kustību kompozīcijai “Epifānija”, kura savukārt tapusi, iedvesmojoties no britu mākslinieka Obrija Bērdsleja darba “Pjero nāve”. Uzdodot jautājumu “Kas ir Pjero katrā no mums?, horeogrāfe palīdz jaunajiem dejotājiem ieskatīties savā patībā, ļaujot trauslajam kļūt par spēku, neglītajam – par skaistumu, bet nesaprastajam – par vērtību.

Fotomākslinieks Laimonis Stīpnieks savulaik Anša Rūtentāla izrādes ir noskatījies caur fotoobjektīvu, iemūžinot arī procesus ap tām, kā arī aktieru un Anša portretus. Līdz ar Anša izrāžu interpretācijām tiks atklāta Laimoņa Stīpnieka četru melnbalto fotogrāfiju izstāde – divi Anša Rūtentāla portreti un divas fotogrāfijas no izrādēm “Pārdomas” un “Ilūzijas”. Plašāka Laimoņa Stīpnieka fotoizstāde “Rituāls ar 12 RŪTīm” “Zirgu pastā” tiks atklāta maija beigās, kad notiks Anša Rūtentāla jubilejas notikumu nākamais posms, ietverot izrādes, izstādi un video vakarus.