INTERVIJAS I

Esam uzsākuši veidot intervijas ar Anša Rūtentāla Kustību teātra aktieriem un skatuves mākslas profesionāļiem, ar kuriem Ansis savulaik ir sadarbojies. Neliels ieskats intervijā ar Māru Ziemeli no "kustoņu" pirmā sastāva. Turpinājums sekos. :)

Māra: Skatoties, ko tagad pasaulē dara cilvēki, liekas, ka Ansis ir bijis visiem priekšā pusgadsimtu. Cenšos iedomāties, kā būtu, ja Ansis strādātu tagad ar visām šodienas tehnoloģijām... Un tomēr ķermenis paliek galvenais. Un doma. Vai ne?...

(...)

Māra: Ansis jautāja: vai jūs varat dabūt to sajūtu, kā sačabējusi lapa lido pa tukšu ielu, kad uzpūš vējš?

(...)

Vilnis: Kas bija Anša metodes pamatā, ka viņš no jauniem cilvēkiem, kas nebija nodarbojušies ar kustību, divos trīs gados spēja panākt tik nozīmīgu rezultātu?

Māra: Es teiktu, ka tas ir kopums. Mēs nebijām atdalīti viens no otra. Nebija tā, ka mēs uz mēģinājumiem gājām kā uz darbu. Mēs tikām savienoti, gribi to vai nē, ar redzamām un neredzamām saitēm. Ar tām sajūtu saitēm, ko Ansis mums tā viegli pasvieda gaisā. Kur tad mēs pulcējāmies? Pie viņa mājās! Mēs daudz kur gājām, daudz ko darījām un pārrunājām visi kopā! Tā bija tā neredzamā vai redzamā kopības sajūta. Tas kopums ir tas, kas rada šo dzīvību, šo profesionālismu, sauciet to kā gribat. Radīt izrādi, tas ir kopums. Tāpēc mēs esam visi kopā vēl joprojām. Nav svarīgi vai mēs esam redzējušies šogad vai pirms diviem gadiem. Mēs satiekamies un starp mums nav to gadu. Nu nav!

(...)

Vilnis: Kuri vingrinājumi tev vairāk palikuši atmiņā?

Māra: Tie, kas visiem kopā jādara. Kad visi ir tuvu, tuvu... Un tad aiziet tā čūska (rāda ar roku) kaut kur. Un visi ir vienā elpā, vienā kustībā! Es domāju, ak Dievs, kā tā var kustēties! Visi vienā elpā!... Skaisti!

(...)

Vilnis: Ja tev vajadzētu ar dažiem vārdiem raksturot Ansi.

Māra: Smaids... Kustība... Un mūzika.

Rīga, 2019. gada novembrī